Vietējos iedzīvotājus, visticamāk, nebūt nepārsteidza priekšvēlēšanu kampaņu baneru parādīšanās, ik pa laikam manāmās priekšvēlēšanu teltis, kurās tiek veiktas aptaujas un atbildēts uz iedzīvotāju jautājumiem, kā arī partiju reklāmas. Savukārt iebraucējiem un tūristiem notikumi pirms oktobra varēja likt aizdomāties: kas īsti notiek un ko te ievēl?
Lieta tāda, ka ik pēc četriem gadiem Latvijā notiek Saeimas - Latvijas parlamenta - vēlēšanas, un nākamās, 15. Saeimas vēlēšanas, notiks 2026. gada 3. oktobrī. Šajā dienā Latvijas pilsoņi vēlēs 100 deputātus, kuri veidos jauno parlamenta sastāvu.
Lai gan pašas vēlēšanas notiks tikai oktobrī, oficiālais priekšvēlēšanu aģitācijas periods sākās jau 2026. gada 6. jūnijā.
Kāpēc tieši Saeima?
Saeima - tā Latvijas parlamentu sauc kopš 1922. gada. Pats vārds "Saeima" ir saistīts ar sapulces jeb sanākšanas jēdzienu - vietu, kur pulcējas tautas pārstāvji.
Šobrīd Saeimā ir 100 deputātu. Kārtējās vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā, savukārt pašas pirmās Saeimas vēlēšanas norisinājās 1922. gada 7. un 8. oktobrī. Jāpiebilst, ka tolaik deputātu pilnvaru termiņš bija trīs, nevis četri gadi kā mūsdienās.
Balsošanā var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu. Savukārt, lai kandidātu saraksts piedalītos Saeimas mandātu sadalē, tam visā valstī jāpārvar 5% vēlēšanu barjera.
Tāpēc priekšvēlēšanu sacensība un aktīva aģitācija ir svarīga, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk vēlētāju balsu. Jo īpaši tādēļ, ka 2026. gadā izvēle vēlētājiem nebūs maza - Centrālā vēlēšanu komisija ir reģistrējusi 14 sarakstus.
Kas gadu gaitā ir mainījies?
Pirms vēlēšanām katra partija, protams, īsteno savu priekšvēlēšanu kampaņu un stāsta par to, ko iecerējusi mainīt nākamo četru gadu laikā. Vieni vairāk runā par algām, pensijām un pabalstiem, citi - par nodokļiem, drošību, migrāciju, nacionālās identitātes stiprināšanu vai pašas politiskās sistēmas pārveidi.
Taču atšķiras ne tikai šo kampaņu saturs. Vēl salīdzinoši nesen, lai vairāk uzzinātu par kandidātiem un viņu iecerēm, bija jāskatās televīzija, jālasa laikraksti vai jāmēģina izprast īsi saukļi uz reklāmas plakātiem. Pēdējos priekšvēlēšanu periodos politika arvien vairāk pārcēlusies arī uz sociālajiem tīkliem - ar īsiem video, intervijām, aktuālajām tendencēm un tiešu saziņu ar kandidātiem.
2026. gadā tam visam manāmi pievienojušies arī ar mākslīgā intelekta palīdzību veidoti video. Vismaz partiju un atsevišķu to pārstāvju oficiālajās lapās šādi video parādās arvien biežāk. Tā teikt, iet līdzi laikam.
Informācijas ir kļuvis daudz vairāk. Priekšvēlēšanu aģitācija tagad sastopama burtiski visur - uz ielām, telefonos un sociālajos tīklos. Tas nozīmē, ka kļuvis vienkāršāk ne tikai kārtējo reizi dzirdēt kādu "solījumu", bet arī pašam atvērt partijas programmu un paskatīties, kas tajā patiesībā rakstīts.
Kas piedalās 2026. gada Saeimas vēlēšanās?
Vēlēšanu zīmēs partijas un apvienības būs norādītas ar tām piešķirtajiem numuriem, kas noteikti Centrālās vēlēšanu komisijas rīkotajā izlozē. Oficiālais saraksts izskatās šādi.
Zemāk apkopoti visi 14 saraksti un pavisam īsi - par to, kam tie savās programmās pievērš lielāko uzmanību.
Ja gribas ar programmām iepazīties detalizētāk, vislabāk izmantot oficiālos avotus un pašu partiju un apvienību pilnās programmas.
- SUVERĒNĀ VARA / APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI - programmā liela uzmanība pievērsta ģimenēm, pabalstiem, pensijām un nodokļiem. Starp priekšlikumiem ir neapliekamā minimuma palielināšana, izmaiņas pensiju otrajā līmenī un papildu atbalsts vecākiem ar bērniem.
- Mēs mainām noteikumus - viens no galvenajiem uzsvariem likts uz pašas politiskās sistēmas maiņu: vēlēšanu kārtību, referendumu rīkošanu, atsevišķu kandidātu lomu un valsts finansējumu partijām.
- Saskaņas Centrs - ievērojama programmas daļa veltīta sociālajai jomai: pensijām, pabalstiem, atbalstam cilvēkiem ar invaliditāti un ģimenēm ar bērniem, veselības aprūpei un darba tiesībām.
- Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) - programmā minēti daudzi konkrēti ekonomiskie rādītāji, bet starp galvenajām tēmām ir algas un pensijas, veselības aprūpe, atbalsts ģimenēm, nodokļi un aizsardzības finansējums.
- Nacionālā apvienība - starp galvenajām programmas tēmām ir latviešu valoda, nacionālā identitāte, demogrāfija, migrācija un valsts drošība.
- Gobzema saraksts - iestājas par valsts pārvaldes aparāta samazināšanu un plašāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, kā arī pievērš uzmanību ģimenes jautājumiem kopumā un sabiedrības vērtībām.
- APVIENOTAIS SARAKSTS - programmā nozīmīga vieta atvēlēta valsts drošībai, aizsardzībai, ekonomikai, nodokļu politikai un valsts pārvaldes darba efektivitātei.
- LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV) - piedāvā Valsts prezidenta ievēlēšanu tiešās vēlēšanās, vairākas izmaiņas nodokļu sistēmā un finansiālā atbalsta paplašināšanu ģimenēm. Programmā uzmanība pievērsta arī kristīgajām un tradicionālajām ģimenes vērtībām.
- Jaunā VIENOTĪBA - starp galvenajām programmas tēmām ir drošība, sadarbība ar ES un NATO, atbalsts Ukrainai, ekonomikas attīstība, izglītība un nodokļu sloga izmaiņas strādājošajiem.
- JKP Jaunā konservatīvā partija - lielu uzmanību pievērš aizsardzībai un nacionālajai drošībai, armijas un Zemessardzes attīstībai, kā arī ekonomikai, ģimenēm un reģionu attīstībai.
- Latvijas attīstībai - uzsvaru liek uz ekonomisko izaugsmi, uzņēmējdarbību, tehnoloģijām, pētniecību, eksportu un nozaru ar augstu pievienoto vērtību attīstību.
- Austošā Saule Latvijai - starp galvenajām programmas tēmām ir demogrāfija, latviešu valoda, nacionālā identitāte un stingrāka pieeja migrācijas politikai.
- Stabilitātei! - piedāvā izmaiņas valsts pārvaldes modelī, tostarp valsts aparāta un deputātu skaita samazināšanu, Valsts prezidenta ievēlēšanu tiešās vēlēšanās, kā arī izmaiņas nodokļu, aizsardzības un ārpolitikā.
- PROGRESĪVIE - programmā liela uzmanība pievērsta nodokļu sloga samazināšanai zemu un vidēju ienākumu saņēmējiem, pieejamiem mājokļiem, veselības aprūpei un izglītībai, zaļajai ekonomikai un drošībai.
Kur apskatīt partiju pilnās programmas?
Protams, ar tik īsu kopsavilkumu nepietiek, lai gūtu pilnīgu priekšstatu par katru partiju.
Tāpēc, ja gribas uzzināt vairāk, visērtāk ir izmantot oficiālos avotus. Centrālā vēlēšanu komisija ir publicējusi visu 2026. gada vēlēšanu dalībnieku oficiālos kandidātu sarakstus un priekšvēlēšanu programmas. Tur iespējams apskatīt ne tikai izvēlētā saraksta programmu, bet arī konkrētus kandidātus, viņu dzimšanas gadu, darbavietu vai nodarbošanos un vēlēšanu apgabalu. CVK dati tiek aktualizēti visa vēlēšanu perioda laikā.
Var arī ieskatīties arhīvā un apskatīt, kuras partijas iekļuva Saeimā 2022. gadā.
Daļa potenciālo vēlētāju mēdz apskatīt arī partiju iepriekšējā sasaukuma programmas, lai salīdzinātu, kādi bija to "solījumi" un kas no tiem faktiski tika īstenots. Tomēr, godīgi sakot, partiju darba izvērtēšana par iepriekšējo periodu ir sarežģītāka, jo nav viena oficiāla rādītāja ar skaidru sadalījumu pa partijām un procentuāli aprēķinātu iepriekšējo priekšvēlēšanu "solījumu" izpildi - turklāt šādu procentu objektīvi aprēķināt būtu visai grūti.
Partijas var strādāt valdībā vai opozīcijā, koalīciju sastāvs var mainīties, savukārt lielākā daļa likumu tiek pieņemta ar vairāku frakciju balsīm.
Tāpēc, ja gribas iedziļināties vairāk, loģiskāk ir salīdzināt iepriekšējās programmas ar reāliem likumprojektiem, balsojumiem un frakciju darbu. Informāciju par 14. Saeimas frakciju sastāvu un darbību publicē parlamenta oficiālā mājaslapa.
Jūsu balss patiešām ir svarīga
Saeimas vēlēšanas nav tikai viena diena, kad dodamies uz vēlēšanu iecirkni un izdarām savu izvēli par labu vienam no sarakstiem. Jau vairākas nedēļas pirms tam sākas tas pats "solījumu", debašu, interviju, reklāmas video, ierakstu, tvītu un politiskā satura periods, kura ar katru jaunu vēlēšanu ciklu kļūst arvien vairāk.
2026. gadā būs jāizvēlas starp 14 sarakstiem, un, lai gan dažu partiju programmas atsevišķos jautājumos ir līdzīgas, kopumā izvēle ir starp patiešām ļoti atšķirīgiem politiskajiem virzieniem.
Tāpēc, iespējams, labākais variants ir neapstāties tikai pie īsiem saukļiem vai video sociālajos tīklos. Ja kāda partija ir ieinteresējusi, vienmēr var atvērt tās oficiālo programmu, apskatīt kandidātus, bet jau pazīstamu politisko spēku gadījumā - arī ielūkoties iepriekšējo vēlēšanu arhīvā.
Galu galā izvēli katrs izdara pats. Un, jo vairāk pirms tam ir pieejama viegli saprotama un pārbaudāma informācija, jo skaidrāka kļūst kopējā aina.
Latvija ir demokrātiska valsts, un pilngadīgiem Latvijas pilsoņiem ir tiesības piedalīties vēlēšanās. Reizi četros gados katram vēlētājam ir iespēja ietekmēt to, kāds būs nākamais parlamenta sastāvs.